Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Khuddakanikāye

Petavatthupāḷi

1. Uragavaggo

1. Khettūpamapetavatthu

1.

‘‘Khettūpamā arahanto, dāyakā kassakūpamā;

Bījūpamaṃ deyyadhammaṃ, etto nibbattate phalaṃ.

2.

‘‘Etaṃ bījaṃ kasi khettaṃ, petānaṃ dāyakassa ca;

Taṃ petā paribhuñjanti, dātā puññena vaḍḍhati.

3.

‘‘Idheva kusalaṃ katvā, pete ca paṭipūjiya;

Saggañca kamati [gamati (ka.)] ṭṭhānaṃ, kammaṃ katvāna bhaddaka’’nti.

Khettūpamapetavatthu paṭhamaṃ.

2. Sūkaramukhapetavatthu

4.

‘‘Kāyo te sabbasovaṇṇo, sabbā obhāsate disā;

Mukhaṃ te sūkarasseva, kiṃ kammamakarī pure’’ [makarā pure (ka.)].

5.

‘‘Kāyena saññato āsiṃ, vācāyāsimasaññato;

Tena metādiso vaṇṇo, yathā passasi nārada.

6.

‘‘Taṃ tyāhaṃ [tāhaṃ (ka.)] nārada brūmi, sāmaṃ diṭṭhamidaṃ tayā;

Mākāsi mukhasā pāpaṃ, mā kho sūkaramukho ahū’’ti.

Sūkaramukhapetavatthu dutiyaṃ.

3. Pūtimukhapetavatthu

7.

‘‘Dibbaṃ subhaṃ dhāresi vaṇṇadhātuṃ, vehāyasaṃ tiṭṭhasi antalikkhe;

Mukhañca te kimayo pūtigandhaṃ, khādanti kiṃ kammamakāsi pubbe’’.

8.

‘‘Samaṇo ahaṃ pāpotiduṭṭhavāco [pāpo duṭṭhavāco (sī.), pāpo dukkhavāco (syā. pī.)], tapassirūpo mukhasā asaññato;

Laddhā ca me tapasā vaṇṇadhātu, mukhañca me pesuṇiyena pūti.

9.

‘‘Tayidaṃ tayā nārada sāmaṃ diṭṭhaṃ,

Anukampakā ye kusalā vadeyyuṃ;

‘Mā pesuṇaṃ mā ca musā abhāṇi,

Yakkho tuvaṃ hohisi kāmakāmī’’’ti.

Pūtimukhapetavatthu tatiyaṃ.

4. Piṭṭhadhītalikapetavatthu

10.

‘‘Yaṃ kiñcārammaṇaṃ katvā, dajjā dānaṃ amaccharī;

Pubbapete ca ārabbha, atha vā vatthudevatā.

11.

‘‘Cattāro ca mahārāje, lokapāle yasassine [yasassino (sī. syā.)];

Kuveraṃ dhataraṭṭhañca, virūpakkhaṃ virūḷhakaṃ;

Te ceva pūjitā honti, dāyakā ca anipphalā.

12.

‘‘Na hi ruṇṇaṃ vā soko vā, yā caññā paridevanā;

Na taṃ petassa atthāya, evaṃ tiṭṭhanti ñātayo.

13.

‘‘Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā;

Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappatī’’ti.

Piṭṭhadhītalikapetavatthu catutthaṃ.

5. Tirokuṭṭapetavatthu

14.

[khu. pā. 7.1 khuddakapāṭhe] ‘‘Tirokuṭṭesu [tirokuḍḍesu (sī. syā. pī.)] tiṭṭhanti, sandhisiṅghāṭakesu ca;

Dvārabāhāsu tiṭṭhanti, āgantvāna sakaṃ gharaṃ.

15.

‘‘Pahūte annapānamhi, khajjabhojje upaṭṭhite;

Na tesaṃ koci sarati, sattānaṃ kammapaccayā.

16.

‘‘Evaṃ dadanti ñātīnaṃ, ye honti anukampakā;

Suciṃ paṇītaṃ kālena, kappiyaṃ pānabhojanaṃ;

‘Idaṃ vo ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’.

17.

‘‘Te ca tattha samāgantvā, ñātipetā samāgatā;

Pahūte annapānamhi, sakkaccaṃ anumodare.

18.

‘‘‘Ciraṃ jīvantu no ñātī, yesaṃ hetu labhāmase;

Amhākañca katā pūjā, dāyakā ca anipphalā’.

19.

‘‘‘Na hi tattha kasi atthi, gorakkhettha na vijjati;

Vaṇijjā tādisī natthi, hiraññena kayākayaṃ [kayokkayaṃ (sī. ka.) kayokayaṃ (khu. pā. 7.6)];

Ito dinnena yāpenti, petā kālagatā [kālakatā (sī. syā. pī.)] tahiṃ’.

20.

‘‘‘Unname udakaṃ vuṭṭhaṃ, yathā ninnaṃ pavattati;

Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati’.

21.

‘‘‘Yathā vārivahā pūrā, paripūrenti sāgaraṃ;

Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati’.



礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
小部
饿鬼事经
1. 蛇品
1. 田地譬喻饿鬼事
1.
"阿罗汉如田地，施主如农夫人，
布施如种子，由此得果实。
2.
"此为种子田地，为饿鬼与施主，
饿鬼享用此，施者福德增。
3.
"今世行善业，供养诸饿鬼，
得往生天界，因作善业故。"
第一田地譬喻饿鬼事竟。
2. 猪面饿鬼事
4.
"你身纯金色，光照诸方位，
面貌似猪形，往昔造何业？"
5.
"我身有节制，言语无节制，
是故我容貌，如你所见闻。
6.
"那罗陀我说，你亲眼所见，
莫以口造恶，莫成猪面形。"
第二猪面饿鬼事竟。
3. 腐口饿鬼事
7.
"你具天界美妙色相，立于空中虚空界，
口中虫蛆腐臭味，往昔曾造何等业？"
8.
"我为沙门恶口语，形似苦行不自制，
以此苦行得色相，口因两舌成腐臭。
9.
"那罗陀你亲眼见，
有慈悲者善告诫：
'莫说两舌与妄语，
你将成为如意夜叉。'"
第三腐口饿鬼事竟。
4. 面粉女饿鬼事
10.
"若人无悭吝，缘任何布施，
为亡故亲人，或为地神祇。
11.
"四大天王等，护世有名声，
毗沙门、持国、毗楼博叉、增长，
彼等受供养，施者不虚果。
12.
"非哭泣忧愁，及余诸哀叹，
于亡者无益，亲属徒伫立。
13.
"若此布施施僧伽，善立根基得确立，
长久利益诸亡者，当下即得现果报。"
第四面粉女饿鬼事竟。
5. 墙外饿鬼事
14.
"他们立墙外，街巷十字头，
立于门柱旁，返回自家门。
15.
"虽有丰盛食，美味摆满桌，
无人忆及彼，众生业果故。
16.
"如是诸亲人，若有怜悯心，
当以净美食，如法时供养：
'愿此奉亲灵，愿亲获安乐。'
17.
"亡灵皆聚集，亲族鬼来临，
见丰盛饮食，欢喜共随喜：
18.
"'愿我诸亲人，长寿久安乐，
因彼得此供，施者获福报。'
19.
"彼处无耕田，亦无牧牛人，
无如是商贾，黄金作买卖；
彼处诸亡灵，赖此供养活。
20.
"如高处雨水，流向低洼处，
如是此供养，利益诸亡灵。
21.
"如众河流水，注满于大海，
如是此供养，利益诸亡灵。"

22.

‘‘‘Adāsi me akāsi me, ñāti mittā [ñāti mitto (?)] sakhā ca me;

Petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā, pubbe katamanussaraṃ’.

23.

‘‘‘Na hi ruṇṇaṃ vā soko vā, yā caññā paridevanā;

Na taṃ petānamatthāya, evaṃ tiṭṭhanti ñātayo’.

24.

‘‘‘Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā;

Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappati’.

25.

‘‘So ñātidhammo ca ayaṃ nidassito, petāna pūjā ca katā uḷārā;

Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ, tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka’’nti.

Tirokuṭṭapetavatthu pañcamaṃ.

6. Pañcaputtakhādapetivatthu

26.

‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, duggandhā pūti vāyasi;

Makkhikāhi parikiṇṇā [makkhikāparikiṇṇā ca (sī.)], kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.

27.

‘‘Ahaṃ bhadante [bhaddante (ka.)] petīmhi, duggatā yamalokikā;

Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.

28.

‘‘Kālena pañca puttāni, sāyaṃ pañca punāpare;

Vijāyitvāna khādāmi, tepi nā honti me alaṃ.

29.

‘‘Pariḍayhati dhūmāyati, khudāya [khuddāya (ka.)] hadayaṃ mama;

Pānīyaṃ na labhe pātuṃ, passa maṃ byasanaṃ gata’’nti.

30.

‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;

Kissa kammavipākena, puttamaṃsāni khādasī’’ti.

31.

‘‘Sapatī [sapattī (sī.)] me gabbhinī āsi, tassā pāpaṃ acetayiṃ;

Sāhaṃ paduṭṭhamanasā, akariṃ gabbhapātanaṃ.

32.

‘‘Tassā dvemāsiko gabbho, lohitaññeva pagghari;

Tadassā mātā kupitā, mayhaṃ ñātī samānayi;

Sapathañca maṃ kāresi, paribhāsāpayī ca maṃ.

33.

‘‘Sāhaṃ ghorañca sapathaṃ, musāvādaṃ abhāsisaṃ;

Puttamaṃsāni khādāmi, sace taṃ pakataṃ mayā.

34.

‘‘Tassa kammassa vipākena [vipākaṃ (syā. ka.)], musāvādassa cūbhayaṃ;

Puttamaṃsāni khādāmi, pubbalohitamakkhitā’’ti.

Pañcaputtakhādapetivatthu [pañcaputtakhādapetavatthu (sī. syā. pī.) evamuparipi] chaṭṭhaṃ.

7. Sattaputtakhādapetivatthu

35.

‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, duggandhā pūti vāyasi;

Makkhikāhi parikiṇṇā, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.

36.

‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā;

Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.

37.

‘‘Kālena satta puttāni, sāyaṃ satta punāpare;

Vijāyitvāna khādāmi, tepi nā honti me alaṃ.

38.

‘‘Pariḍayhati dhūmāyati, khudāya hadayaṃ mama;

Nibbutiṃ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhāva ātape’’ti.

39.

‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;

Kissa kammavipākena, puttamaṃsāni khādasī’’ti.

40.

‘‘Ahū mayhaṃ duve puttā, ubho sampattayobbanā;

Sāhaṃ puttabalūpetā, sāmikaṃ atimaññisaṃ.

41.

‘‘Tato me sāmiko kuddho, sapattiṃ mayhamānayi;

Sā ca gabbhaṃ alabhittha, tassā pāpaṃ acetayiṃ.

42.

‘‘Sāhaṃ paduṭṭhamanasā, akariṃ gabbhapātanaṃ;

Tassā temāsiko gabbho, pubbalohitako [pubbalohitako (ka.)] pati.

43.

‘‘Tadassā mātā kupitā, mayhaṃ ñātī samānayi;

Sapathañca maṃ kāresi, paribhāsāpayī ca maṃ.

44.

‘‘Sāhaṃ ghorañca sapathaṃ, musāvādaṃ abhāsisaṃ;

‘Puttamaṃsāni khādāmi, sace taṃ pakataṃ mayā’.

45.

‘‘Tassa kammassa vipākena, musāvādassa cūbhayaṃ;

Puttamaṃsāni khādāmi, pubbalohitamakkhitā’’ti.

Sattaputtakhādapetivatthu sattamaṃ.

8. Goṇapetavatthu

46.

‘‘Kiṃ nu ummattarūpova, lāyitvā haritaṃ tiṇaṃ;

Khāda khādāti lapasi, gatasattaṃ jaraggavaṃ.



22.
"'给我做于我，亲友知己情；
应施亡灵供，忆念昔所为。'
23.
"'非哭泣忧愁，及余诸哀叹，
于亡者无益，亲属徒伫立。'
24.
"'若此布施施僧伽，善立根基得确立，
长久利益诸亡者，当下即得现果报。'
25.
"此为亲族法已示，供养亡灵甚殊胜，
僧众得施增力量，汝等获福不可量。"
第五墙外饿鬼事竟。
6. 食五子饿鬼女事
26.
"你身形丑陋且裸露，发出腐臭恶腥味，
蝇蛆环绕身四周，汝为何者立于此？"
27.
"尊者我饿鬼，堕落阎魔界，
因造诸恶业，死后生鬼界。
28.
"朝生五个子，暮生五个子，
生已我食之，仍不能满足。
29.
"我心燃如火，饥饿烧灼身，
连水亦不得，请看我困苦。"
30.
"身口意三业，作何不善事，
以何业报故，食啖子肉身？"
31.
"有一同居妻，怀胎我生恶，
我心生嫉妒，令她堕胎儿。
32.
"她两月胎儿，流出如血浆，
其母甚愤怒，召集我亲族，
令我发重誓，且加以叱责。
33.
"我发此可怕，虚妄誓言说：
'若我作此事，愿食己子肉。'
34.
"以此业报故，并因虚妄语，
我今食子肉，沾满脓与血。"
第六食五子饿鬼女事竟。
7. 食七子饿鬼女事
35.
"你身形丑陋且裸露，发出腐臭恶腥味，
蝇蛆环绕身四周，汝为何者立于此？"
36.
"尊者我饿鬼，堕落阎魔界，
因造诸恶业，死后生鬼界。
37.
"朝生七个子，暮生七个子，
生已我食之，仍不能满足。
38.
"我心燃如火，饥饿烧灼身，
不得片刻安，如火烤日晒。"
39.
"身口意三业，作何不善事，
以何业报故，食啖子肉身？"
40.
"我有两个子，皆已至青春，
倚仗子力强，轻视我夫君。
41.
"是故夫发怒，娶我一媵妾，
彼女得怀孕，我心生恶念。
42.
"我心生嫉妒，令她堕胎儿，
她三月胎儿，流出脓血坠。
43.
"其母甚愤怒，召集我亲族，
令我发重誓，且加以叱责。
44.
"我发此可怕，虚妄誓言说：
'若我作此事，愿食己子肉。'
45.
"以此业报故，并因虚妄语，
我今食子肉，沾满脓与血。"
第七食七子饿鬼女事竟。
8. 牛饿鬼事
46.
"为何如疯人，割取青青草，
喊叫快吃吃，对死老牛身？"

47.

‘‘Na hi annena pānena, mato goṇo samuṭṭhahe;

Tvaṃsi bālo ca [bālova (ka.)] dummedho, yathā taññova dummatī’’ti.

48.

‘‘Ime pādā idaṃ sīsaṃ, ayaṃ kāyo savāladhi;

Nettā tatheva tiṭṭhanti, ayaṃ goṇo samuṭṭhahe.

49.

‘‘Nāyyakassa hatthapādā, kāyo sīsañca dissati;

Rudaṃ mattikathūpasmiṃ, nanu tvaññeva dummatī’’ti.

50.

‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;

Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.

51.

‘‘Abbahī [abbūḷhaṃ (bahūsu)] vata me sallaṃ, sokaṃ hadayanissitaṃ;

Yo me sokaparetassa, pitusokaṃ apānudi.

52.

‘‘Svāhaṃ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto;

Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava’.

53.

Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā;

Vinivattayanti sokamhā, sujāto pitaraṃ yathāti.

Goṇapetavatthu aṭṭhamaṃ.

9. Mahāpesakārapetivatthu

54.

‘‘Gūthañca muttaṃ ruhirañca pubbaṃ, paribhuñjati kissa ayaṃ vipāko;

Ayaṃ nu kiṃ kammamakāsi nārī, yā sabbadā lohitapubbabhakkhā.

55.

‘‘Navāni vatthāni subhāni ceva, mudūni suddhāni ca lomasāni;

Dinnāni missā kitakā [kiṭakā (ka.)] bhavanti, ayaṃ nu kiṃ kammamakāsi nārī’’ti.

56.

‘‘Bhariyā mamesā ahū bhadante, adāyikā maccharinī kadariyā;

Sā maṃ dadantaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ, akkosati ca paribhāsati ca.

57.

‘‘‘Gūthañca muttaṃ ruhirañca pubbaṃ, paribhuñja tvaṃ asuciṃ sabbakālaṃ;

Etaṃ te paralokasmiṃ hotu, vatthā ca te kiṭakasamā bhavantu’;

Etādisaṃ duccaritaṃ caritvā, idhāgatā cirarattāya khādatī’’ti.

Mahāpesakārapetivatthu navamaṃ.

10. Khallāṭiyapetivatthu

58.

‘‘Kā nu antovimānasmiṃ, tiṭṭhantī nūpanikkhami;

Upanikkhamassu bhadde, passāma taṃ bahiṭṭhita’’nti.

59.

‘‘Aṭṭīyāmi harāyāmi, naggā nikkhamituṃ bahi;

Kesehamhi paṭicchannā, puññaṃ me appakaṃ kata’’nti.

60.

‘‘Handuttarīyaṃ dadāmi te, idaṃ dussaṃ nivāsaya;

Idaṃ dussaṃ nivāsetvā, ehi nikkhama sobhane;

Upanikkhamassu bhadde, passāma taṃ bahiṭṭhita’’nti.

61.

‘‘Hatthena hatthe te dinnaṃ, na mayhaṃ upakappati;

Esetthupāsako saddho, sammāsambuddhasāvako.

62.

‘‘Etaṃ acchādayitvāna, mama dakkhiṇamādisa;

Tathāhaṃ [athāhaṃ (sī.)] sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti.

63.

Tañca te nhāpayitvāna, vilimpetvāna vāṇijā;

Vatthehacchādayitvāna, tassā dakkhiṇamādisuṃ.

64.

Samanantarānuddiṭṭhe [samanantarā anuddiṭṭhe (syā. ka.)], vipāko udapajjatha [upapajjatha (sī. syā.)];

Bhojanacchādanapānīyaṃ [bhojanacchādanaṃ pānīyaṃ (syā. ka.)], dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.

65.

Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī;

Hasantī vimānā nikkhami, ‘dakkhiṇāya idaṃ phala’’’nti.

66.

‘‘Sucittarūpaṃ ruciraṃ, vimānaṃ te pabhāsati;

Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṃ phala’’nti.

67.

‘‘Bhikkhuno caramānassa, doṇinimmajjaniṃ ahaṃ;

Adāsiṃ ujubhūtassa, vippasannena cetasā.

68.

‘‘Tassa kammassa kusalassa, vipākaṃ dīghamantaraṃ;

Anubhomi vimānasmiṃ, tañca dāni parittakaṃ.

69.

‘‘Uddhaṃ catūhi māsehi, kālaṃkiriyā [kālaṃkiriyā (ka.)] bhavissati;

Ekantakaṭukaṃ ghoraṃ, nirayaṃ papatissahaṃ.

70.

[ma. ni. 3.250, 267; a. ni. 

47.
"非食物饮品，死牛能复活，
你愚痴无智，如彼缺智者。"
48.
"此足及此头，此身具毛尾，
双目如旧在，此牛当复活。
49.
"父亲手足身，头颅皆难见，
泥塔前哭泣，汝岂非愚者？"
50.
"我身如火燃，似油浇火上，
如以水浇淋，灭尽我忧苦。
51.
"拔除我心中，忧愁之利箭，
我陷忧苦时，除去父忧伤。
52.
"我今箭已拔，清凉得寂静，
听闻你言语，不悲亦不哭。"
53.
智者皆如是，怀有慈悲心，
解除诸忧愁，如善生子父。
第八牛饿鬼事竟。
9. 大织工饿鬼女事
54.
"粪尿与血脓，常食此果报，
此女造何业，常食血与脓？
55.
"新衣极华美，柔软净毛织，
所施变粗劣，此女造何业？"
56.
"尊者她是我，前妻悭吝者，
当我施沙门，婆罗门之时，
常以言辱骂，恶言相责备：
57.
'粪尿与血脓，愿你常食啖，
来世得此报，衣如粗布麻'；
造作如是恶，今生常食此。"
第九大织工饿鬼女事竟。
10. 秃头饿鬼女事
58.
"谁在殿堂内，伫立不出来？
请你出来吧，让我见尊容。"
59.
"我感到羞耻，**不敢出，
我以发遮身，福德太微薄。"
60.
"且请接此衣，披上此衣裳，
穿好此衣裳，美人请出来，
请你出来吧，让我见尊容。"
61.
"手递手相传，于我无所益，
此虔诚信士，佛陀真弟子。
62.
"请以此衣物，为我作布施，
如是我得乐，诸欲皆圆满。"
63.
商人为饿鬼，沐浴涂香已，
披上新衣裳，为其作布施。
64.
布施刚作毕，果报即现前，
饮食与衣物，布施之果报。
65.
身着净洁衣，迦尸最上服，
含笑出宫殿，"此布施果报。"
66.
"你的美宫殿，光明且庄严，
天女请告知，何业得此果？"
67.
"我曾以净心，施擦澡板给，
正直行乞者，比丘修行人。
68.
"因此善业报，长久享安乐，
住此宫殿中，今报将尽矣。
69.
"四月后将至，我命终尽时，
将堕可怖畏，极苦地狱中。
70.

3.36; pe. va. 240, 693] ‘‘Catukkaṇṇaṃ catudvāraṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;

Ayopākārapariyantaṃ, ayasā paṭikujjitaṃ.

71.

‘‘Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;

Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā.

72.

‘‘Tatthāhaṃ dīghamaddhānaṃ, dukkhaṃ vedissa vedanaṃ;

Phalañca pāpakammassa, tasmā socāmahaṃ bhusa’’nti.

Khallāṭiyapetivatthu dasamaṃ.

11. Nāgapetavatthu

73.

‘‘Puratova [purato ca (syā.)] setena paleti hatthinā, majjhe pana assatarīrathena;

Pacchā ca kaññā sivikāya nīyati, obhāsayantī dasa sabbato [sabbato (ka.)] disā.

74.

‘‘Tumhe pana muggarahatthapāṇino, rudaṃmukhā chinnapabhinnagattā;

Manussabhūtā kimakattha pāpaṃ, yenaññamaññassa pivātha lohita’’nti.

75.

‘‘Puratova yo gacchati kuñjarena, setena nāgena catukkamena;

Amhāka putto ahu jeṭṭhako so [sova jeṭṭho (ka.)], dānāni datvāna sukhī pamodati.

76.

‘‘Yo so majjhe assatarīrathena, catubbhi yuttena suvaggitena;

Amhāka putto ahu majjhimo so, amaccharī dānavatī virocati.

77.

‘‘Yā sā ca pacchā sivikāya nīyati, nārī sapaññā migamandalocanā;

Amhāka dhītā ahu sā kaniṭṭhikā, bhāgaḍḍhabhāgena sukhī pamodati.

78.

‘‘Ete ca dānāni adaṃsu pubbe, pasannacittā samaṇabrāhmaṇānaṃ;

Mayaṃ pana maccharino ahumha, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ;

Ete ca datvā paricārayanti, mayañca sussāma naḷova chinno’’ti [khittoti (sī.)].

79.

‘‘Kiṃ tumhākaṃ bhojanaṃ kiṃ sayānaṃ, kathañca yāpetha supāpadhammino;

Pahūtabhogesu anappakesu, sukhaṃ virādhāya [virāgāya (syā. ka.)] dukkhajja pattā’’ti.

80.

‘‘Aññamaññaṃ vadhitvāna, pivāma pubbalohitaṃ;

Bahuṃ pitvā na dhātā homa, nacchādimhase [naruccādimhase (ka.)] mayaṃ.

81.

‘‘Icceva maccā paridevayanti, adāyakā pecca [maccharino (ka.)] yamassa ṭhāyino;

Ye te vidicca [viditvā (sī.)] adhigamma bhoge, na bhuñjare nāpi karonti puññaṃ.

82.

‘‘Te khuppipāsūpagatā parattha, pacchā [petā (sī.)] ciraṃ jhāyare ḍayhamānā;

Kammāni katvāna dukhudrāni, anubhonti dukkhaṃ kaṭukapphalāni.

83.

‘‘Ittaraṃ hi dhanaṃ dhaññaṃ, ittaraṃ idha jīvitaṃ;

Ittaraṃ ittarato ñatvā, dīpaṃ kayirātha paṇḍito.

84.

‘‘Ye te evaṃ pajānanti, narā dhammassa kovidā;

Te dāne nappamajjanti, sutvā arahataṃ vaco’’ti.

Nāgapetavatthu ekādasamaṃ.

12. Uragapetavatthu

85.

‘‘Uragova tacaṃ jiṇṇaṃ, hitvā gacchati santanuṃ;

Evaṃ sarīre nibbhoge, pete kālaṅkate sati.

86.

‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;

Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.

87.

‘‘Anabbhito [anavhito (sī.)] tato āgā, nānuññāto ito gato;

Yathāgato tathā gato, tattha kā [kā tattha (sī.)] paridevanā.

88.

‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;

Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.

89.

‘‘Sace rode kisā assaṃ, tattha me kiṃ phalaṃ siyā;

Ñātimittasuhajjānaṃ, bhiyyo no aratī siyā.

90.

‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;

Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.

91.

‘‘Yathāpi dārako candaṃ, gacchantamanurodati;

Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.

92.

‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;

Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’.



70.
"四角四门立，分隔计量准，
铁墙环绕外，铁板覆其顶。
71.
"铁造炽燃地，光焰遍燃烧，
周围百由旬，常恒光耀布。
72.
"我将于彼处，长久受诸苦，
恶业之果报，是故我忧愁。"
第十秃头饿鬼女事竟。
11. 龙象饿鬼事
73.
"前行白象引，中乘骡车驰，
后有少女坐，轿中放光明。
74.
"你等持杵手，哭面身破碎，
为人造何恶，互饮对方血？"
75.
"前行四足象，白色大象者，
彼是我长子，布施喜安乐。
76.
"中乘骡车者，四骡拉豪车，
彼是我中子，无悭施光荣。
77.
"后坐轿中者，智慧鹿眼女，
彼是我幼女，布施得安乐。
78.
"彼等前布施，净信施沙门，
婆罗门众等，我等则悭吝，
辱骂沙门众，彼等施得乐，
我等如断芦，干枯且憔悴。"
79.
"你等食何物，卧于何处所，
恶法者如何，度日度光阴？
多财不善用，今得如是苦。"
80.
"互相杀戮后，饮彼脓血液，
饮多不得足，我等不满足。
81.
"如是众生悲，吝啬阎魔使，
虽知得诸财，不用不修福。
82.
"他世饥渴逼，长久受煎烤，
造作诸恶业，受苦果报熟。
83.
"财富与谷物，此生皆短暂，
智者知无常，为己作明灯。
84.
"如是知法者，善巧明法理，
听闻阿罗汉，教言勤布施。"
第十一龙象饿鬼事竟。
12. 蛇饿鬼事
85.
"如蛇蜕旧皮，弃去旧身躯，
如是无用身，死后成饿鬼。
86.
"火化不能知，亲族诸悲泣，
是故我不哭，彼去随业去。"
87.
"无召而自来，无许而自去，
如来如是去，何须生悲哀？
88.
"火化不能知，亲族诸悲泣，
是故我不哭，彼去随业去。"
89.
"若哭我憔悴，于事有何益？
亲友善知识，更增愁苦事。
90.
"火化不能知，亲族诸悲泣，
是故我不哭，彼去随业去。"
91.
"如同小孩哭，追逐奔月亮，
如是愚痴人，哀悼亡灵者。
92.
"火化不能知，亲族诸悲泣，
是故我不哭，彼去随业去。"

93.

‘‘Yathāpi brahme udakumbho, bhinno appaṭisandhiyo;

Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.



93.
"犹如破水瓶，永不能复合，
如是愚痴人，哀悼亡灵者。"


94.

‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;

Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gatī’’ti.

Uragapetavatthu dvādasamaṃ.

Uragavaggo paṭhamo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Khettañca sūkaraṃ pūti, piṭṭhaṃ cāpi tirokuṭṭaṃ;

Pañcāpi sattaputtañca, goṇaṃ pesakārakañca;

Tathā khallāṭiyaṃ nāgaṃ, dvādasaṃ uragañcevāti.

94.
"火化不能知，亲族诸悲泣，
是故我不哭，彼去随业去。"
第十二蛇饿鬼事竟。
第一蛇品终。
其摄颂：
田地与猪面，腐口及面粉，
墙外食五子，食七子及牛，
织工与秃头，象龙并蛇事。


